Lindas Freibergas +Gleznas+ Monday, 11 June 2007 (18:40:15) EEST Ievietoja admin Lindas Freibergas gleznu izstāde "Ziedēšana" no 29. jūnija līdz 3. augustam 2007.g. Ķegumā uzaugusī māksliniece Linda Freiberga atzīst, ka viņa nav garastāvokļa cilvēks, taču, šķiet, savās gleznās viņai izdodas atainot ne tikai priekšmetus, cilvēkus un dabasskatus, bet arī emocijas, kas Lindu pārņem laikā, kad darbi tapuši. ... Lūkojoties viņas gleznās, uzreiz kļūst skaidrs – Linda Freiberga ir gaišs cilvēks. «Pēc dabas esmu mierīga un nosvērta,» stāsta Linda. «Bet, ja emocijas ņem virsroku, ķeros pie darba. Piemēram, pašportrets tapis laikā, kad divreiz nedēļā apmeklēju angļu valodas kursus. Darīju to nelabprāt – sevišķi kaitināja, ka mācību dēļ nācās atrauties no gleznošanas. Kad emocijas ir spēcīgas, man vienmēr gribas attēlot sevi pašu.» Dažreiz pamudinājums ķerties pie otām un krāsām tiek gūts ceļojumu iespaidā. Piemēram, apburošā kaza uz dienvidu ainavas fona ir noskatīta Grieķijas kalnainā apvidū, kur Linda ar vīru Kārli reiz apmaldījās. «Braucām apmēram divas stundas, bet, kad beidzot apstājāmies, lai atpūstos, pēkšņi it kā ne no kurienes parādījās kazas,» atminas Linda. «Toreiz tas likās kā apbalvojums par izturību, un pārdzīvotais tik ļoti iespiedās atmiņā, ka, pārbraucot mājās, centos to attēlot.» Linda Freiberga viegli šķiras no saviem darbiem, gan dāvinot tos, gan pārdodot. «Mēs cenšamies dāvināt gleznas labiem cilvēkiem,» piebilst mākslinieces dzīvesbiedrs Kārlis Freibergs. Linda parasti neinteresējas, kas iegādājas viņas gleznas, taču atzīst, ka labprāt piedzīvotu pārsteigumu, aizejot kaut kur ciemos un ieraugot tur kādu no saviem darbiem. Daudziem māksliniekiem raksturīgā īpašība – uzsākt darbu un, nepabeidzot pamest to novārtā, ja kaut kas nav paticis, – Lindai nepiemīt. Arī izstādē «Ziedēšana», kas līdz jūlija beigām risināsies hipermārketa «Pārogre» mākslas salonā, kas atrodas otrajā stāvā, aplūkojamās gleznas tapušas pāris «uzlēcienos». Piemēram, skaistās tulpes uzziedēja uz audekla pāris stundu laikā. «Dažreiz man šķiet, ka glezna nav pabeigta, bet nezinu, kā tai trūkst,» atzīst māksliniece. «Taču, ja tā neilgu laiku «nostāvas», kļūst skaidrs, ka patiesībā tur vairs nav ko «piebilst».» Lindai ir arī tekstildarbu izstāde, kas patlaban ceļo pa Lietuvu, taču, iespējams, nonāks arī pie ogrēniešiem. Tajā Lindas veidotās maskas un citus tekstildarbus papildina viņas vīra Kārļa Freiberga fotouzņēmumi. Pirmo fotoaparātu «Nikon» Kārlis saņēma dāvanā no tēva 15 gadu vecumā, un kopš tā laika viņa dzīve bez foto nav iedomājama. Tāpat kā Lindu padara laimīgu gleznošana, Kārlis gūst pozitīvas emocijas, fotografējot cilvēku sejas, dabu un dievnamus. Vaicāta, vai radniecība ar Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu uzliek pienākumus, Linda jūtami saspringst. Tas neesot nekas slikts, taču vienmēr gribas, lai cilvēki identificē viņu kā personību, nevis kā prezidentes vedeklu. «Intervējot mani žurnālam «Una», korespondente neuzdeva nevienu jautājumu, kas uz to attiektos,» atminas Linda. «Es pat nopriecājos – beidzot!» Taču vēlāk žurnāla vāku rotāja ne tikai Lindas foto, bet arī uzraksts «prezidentes vedekla – Linda Freiberga», turklāt mākslinieces vārds tika nodrukāts divreiz mazākiem burtiem. Lai arī kā, Lindas panākumiem nav nekāda sakara ar vīramātes «svarīgo» statusu. Galvenais ir prasme saskatīt skaisto, uzcītība un darba mīlestība. Raksts publicēts „Ogres Vēstis” 2007-07-06 Content received from: Artgallery7, http://artgallery7.eu